Dzejolis par draudzību - "Tava sirds mirdzēja tīrā gaismā"
No dienas, kad mūsu ceļi pirmo reizi krustojās,
Tava sirds mirdzēja tīrā gaismā;
Saldums tavā smaidā, reljefs,
Asprātība, kas bija izsmalcināta un spilgta.
Jūsu acīs bija dedzīgs un dzirkstošs mirdzums,
Tava draudzība patiesa un īsta;
Mīksti vārdi, jūsu spēks, likās,
Humors, jūsu aicinājums zīmogam.
Kopā mēs dalījāmies savos jaunības sapņos,
Smejamies, augot natūrā;
Bet ar laiku dzīves straumes paņēma savas straumes,
Un mūsu ceļi šķīrās.
Kamēr mēs virzījāmies pa dažādiem ceļiem,
Mūsu lolotā saikne sāka izgaist;
Dzīves pārbaudījumu laikā mēs zaudējām skatienu,
Jaunības svētlaimē mēs vairs nebridām.
Tad pienāca mana drūmākā vajadzību stunda,
Vētra, kas mani satricināja līdz sirds dziļumiem;
Es aizslēdzu savu sirdi un slēdzu šķirni,
Par mīlestību, ko es zināju iepriekš.
Bet it kā pēc dievišķas norādes,
Pazīstams smaids satika manu skatu;
Lai gan laiks bija lidojis, tā bija taisnība,
Mēs atjaunojām savas attiecības tik spilgti.
Jūs klausījāties ar iejūtīgu rūpību,
Pārliecināja mani, ka mīlestība joprojām plaukst;
Tas vienmēr ir katrā sirdī,
Ar mērķi, kas joprojām ir dzīvs.
Jūs klausījāties ar iejūtīgu rūpību,
Pārliecināja mani, ka mīlestība joprojām plaukst;
Tas vienmēr ir katrā sirdī,
Ar mērķi, kas joprojām ir dzīvs.
Un, lai gan esmu dziļi bloķējis savas jūtas,
Laikam ejot, es zinu, ka tie izvērsīsies;
Mūsu draudzība ir stipra, un mūsu sirdis tās saglabā,
Neizsakāmas mīlestības solījums.
Paldies, dārgais draugs, par mīlestību, ko izrādījāt,
Par to, ka esmu tur, kad man visvairāk vajadzēja;
Nepelnīta svētība, tā plūda,
Mana sirds, ar prieku, mūžīgi iesēta.
Mani sauc Jānis. Priecājos jūs te satikt. Mans mīļākais hobijs ir tieši rakstīt mājas lapām saturu. Un tā nu mans hobijs ir ļāvis jums šeit atrasties! Priekā!
