•  119    
• Autors : Jānis Vītoliņš   
• Publiskots :

Īsas pasakas bērniem ir brīnišķīgs veids, kā iepazīstināt bērnus ar maģisko stāstu pasauli. Šie stāsti parasti ir īsi, izklaidējoši, un tajos ir vienkārša morāle vai mācība, no kuras bērni var mācīties.

Īsās pasakas bērniem var ietvert visu, sākot no stāstiem par dzīvniekiem un fantāzijas stāstiem līdz reālistiskākiem stāstiem par draudzību un sadarbību. Šie stāsti parasti ir viegli lasāmi, un tie var būt pilni ar krāsainiem attēliem, kas palīdz bērniem labāk izprast stāstus.

Daudzās īsajās pasakās bērniem ir iekļauti arī varoņi, ar kuriem bērni varēs tuvoties, neatkarīgi no tā, vai tas ir drosmīgs varonis vai varone, mīloša vecmāmiņa vai gudrs vecis. Šie varoņi var palīdzēt bērniem izprast tādas morālās vērtības kā drosme, cieņa un sadarbība.

Visbeidzot, īsas pasakas bērniem sniegs bērniem burvju un iztēles sajūtu, kā arī palīdzēs attīstīt radošumu un iztēli. Šie stāsti var būt jautrs veids, kā bērni var mācīties un augt, vienlaikus piedzīvojot aizraujošu un brīnišķīgu stāstu pasauli.

Daži īsi piedzīvojumi

Reiz dzīvoja maza pele, kas dzīvoja bedrē vecas, pamestas ēkas sienā. Pele vienmēr bija sapņojusi izpētīt pasauli ārpus savas bedres, taču viņa pārāk baidījās mēģināt.

Kādu dienu pele nolēma doties pasaulē. Viņa uzkāpa uz sienas un nolēca uz zemes. Tur viņa satika mazu putniņu, kurš jautāja, kurp viņa dodas.

Pele teica, ka viņa nezina, bet viņa vēlas redzēt pasauli un piedzīvot jaunas lietas. Putns apsolīja viņai parādīt apkārtni, un viņi kopā pārlidoja pilsētu.

Viņi redzēja augstas ēkas, rosīgas ielas un skaistus parkus. Pele bija tik ļoti aizrāvusies ar visu, ko viņa redzēja, un uzzināja daudz no putna par pasauli.

Viņi redzēja augstas ēkas, rosīgas ielas un skaistus parkus. Pele bija tik ļoti aizrāvusies ar visu, ko viņa redzēja, un uzzināja daudz no putna par pasauli.

Beidzot viņi aizlidoja atpakaļ uz peles caurumu sienā, un viņa bija tik pateicīga par pieredzi. Tagad viņa zināja, ka pasaule ir pilna ar aizraujošiem atklājumiem un piedzīvojumiem, un viņa nevarēja vien sagaidīt, kad varēs izpētīt vairāk.

Kopš tās dienas pele vairs nebaidījās izmēģināt jaunas lietas un redzēt pasauli savām acīm.

-------------------------------------------------- -------------------------------------------------- -----------

Reiz dzīvoja liela, resna cūka, kurai ļoti patika ēst visu, ko vien varēja atrast. Kādu dienu viņa dārzā atrada lielu, sulīgu burkānu un domāja, ka no tā sanāks garšīga uzkoda.

Bet burkāns bija tik liels, ka cūka nevarēja to dabūt mutē. Viņa mēģināja to košļāt, bet nevarēja panākt, lai tas iedarbotos.

Tāpēc cūka jautāja visiem fermas dzīvniekiem, vai viņi varētu viņai palīdzēt apēst burkānu. Govs mēģināja tai uzkāpt, lai padarītu to mazāku, bet burkāns bija pārāk ciets.

Vista mēģināja to knābāt ar knābi, bet tas bija pārāk liels. Beidzot cūka piegāja pie ēzeļa un lūdza palīdzību. Ēzelis pasmējās un teica: "Ak, cūka, tu nevari apēst veselu burkānu! Tev tas ir jāsadala!"

Grinsena pasmējās par sevi, ka viņa nepamanīja kaut ko tik vienkāršu, tāpēc viņa sadalīja burkānu un apēda to mazos gabaliņos. Kopš tās dienas viņa saprata, ka dažreiz ir labāk lietas ņemt mazos gabaliņos, nevis mēģināt uzņemties pārāk daudz uzreiz.

Un tad viņi visi ēda daudz burkānu un lieliski pavadīja laiku!

-------------------------------------------------- -------------------------------------------------- -----------

Reiz bija jauns zēns, kurš sapņoja atklāt kaut ko jaunu un aizraujošu. Viņš nolēma izpētīt lielo mežu aiz savas mājas, lai gan bija dzirdējis, ka tur ir bīstami dzīvnieki un tumši noslēpumi.

Taču zēns neļāva sevi iebiedēt un devās piedzīvojumā. Viņš ieklīda dziļi mežā un atklāja senu alu, kas bija paslēpta aiz liela akmens.

Alas iekšpusē viņš atklāja slepenas durvis, kas viņu veda lejā dziļi zaļā ielejā. Tur viņš satika lielu un majestātisku pūķi, kas sargā dārgumu.

Pūķis sacīja zēnam: "Es došu tev iespēju paņemt manu dārgumu, bet tev vispirms jāatbild uz jautājumu. Ja tu atbildēsi nepareizi, es tevi iznīcināšu."

Zēns bija nobijies, bet viņš zināja, ka viņam ir jāpamēģina. Pūķis jautāja: "Kas ir vissvarīgākais pasaulē?"

Zēns ilgi un smagi domāja un beidzot atbildēja: "Mīlestība."

Pūķis bija pārsteigts par atbildi un atvērās zēnam, ļaujot viņam paņemt dārgumu. Zēns bija tik pateicīgs un apsolīja izmantot šo dārgumu, lai palīdzētu citiem un izplatītu mīlestību visā pasaulē.

Kopš tās dienas zēns saprata, ka vissvarīgākais dzīvē ir būt laipnam, pazemīgam un izrādīt mīlestību citiem. Un viņš devās vēl daudzos piedzīvojumos un savā ceļā atklāja daudz vairāk dārgumu.

-------------------------------------------------- -------------------------------------------------- -----------

Reiz dzīvoja jauna princese, kuru nolaupīja ļauns burvis. Viņš turēja viņu gūstā savā tornī, augstu kalnos, un neviens nekad nebija spējis viņu atbrīvot.

Bet kādu dienu ieradās jauns karotājs, vārdā Finns. Viņš bija dzirdējis par princeses likteni un nolēma viņu glābt. Viņš iegāja kalnos un sāka kāpt augšā tornī.

Bet burvis bija gatavs uzbrukumam, un viņš izsūtīja ļauno troļļu armiju, lai apturētu Finnu. Karotājs cīnījās ar troļļiem no visa spēka, taču šķita, ka viņi ir neuzvarami.

Beidzot Finns kļuva tik izsmelts, ka gandrīz padevās. Bet tieši tad, kad viņš grasījās zaudēt sirdi, viņš dzirdēja skaistu dziesmu, kas atskanēja no torņa.

Tā bija princese, kura dziedāja vecu, maģisku dziesmu, kas troļļus padarīja vājākus. Fins saprata, ka viņam jārīkojas ātri. Viņš savāca visus spēkus un uzkāpa tornī.

Kad viņš sasniedza virsotni, vednis viņu gaidīja. Taču Finns nebaidījās. Viņš paņēma zobenu un cīnījās ar burvi. Beigās viņam izdevās nocirst burvim galvu un atbrīvot princesi.

Finns un princese atgriezās savā valstībā, kur tika uzņemti kā varoņi. Un viņi dzīvoja laimīgi līdz mūža galam, un troļļi un burvis viņiem vairs nekad nedraudēja.

-------------------------------------------------- -------------------------------------------------- -----------

Reiz bija mazs zēns, kurš pirmo reizi apmeklēja zoodārzu. Viņš bija sajūsmā, redzot visus dzīvniekus, un sajūsmināja, kad nokļuva lauvas būrī.

Bet lauva izskatījās tik skumji un garlaikoti. Viņš vienkārši gulēja, nekustēdamies un neizrādīja nekādas prieka pazīmes. Zēns jautāja zoodārza uzraugam, kāpēc lauva ir tik skumja.

Zoodārza pārzinis skaidroja, ka lauva visu mūžu bijis iesprostots būrī un brīvību savvaļā viņš nekad nav piedzīvojis. Zēns satrakojās un gribēja kaut ko darīt, lai palīdzētu lauvai.

Viņš ilgi domāja un nāca klajā ar plānu. Viņš nolēma uzcelt lauvai lielu aploku ar kokiem un zāli un visu, kas nepieciešams, lai lauva būtu laimīga.

Zēns smagi strādāja un beidzot uzcēla aploku un ievietoja tur lauvu. Lauva sākumā nebija pārliecināts, bet drīz viņš sāka izpētīt savu jauno māju. Viņš spēlējās un skraidīja pa zāli un beidzot bija laimīgs.

Zēns bija priecīgs, redzot lauvu tik laimīgu, un viņš turpināja viņu apmeklēt zoodārzā. Drīz citi apmeklētāji sāka pamanīt laimīgo lauvu un lielo iežogojumu. Beidzot zoodārzs nolēma uzbūvēt vairākus lielus aplokus, lai visi dzīvnieki varētu izjust brīvības prieku.

Tāpēc tagad zoodārzs ir vieta, kur dzīvnieki var dzīvot laimīgi, un tas ir pateicoties maza zēna lielajai sirdij un vēlmei palīdzēt.

-------------------------------------------------- -------------------------------------------------- -------

Reiz dzīvoja jauns zēns, kuram patika spēlēt datorspēles. Visu savu brīvo laiku viņš pavadīja spēlējoties un ne par ko citu nedomāja. Taču kādu dienu viņš savā spēlē atklāja noslēpumainu portālu un tika iesūkts piedzīvojumu pasaulē.

Šajā pasaulē nebija datoru vai ekrānu. Viss ap viņu bija dzīvs un īsts. Viņš redzēja zaļus mežus, majestātiskus kalnus un skaistus ezerus. Viņš satika radības, kuras viņš nekad nebija redzējis, piemēram, vienradžus un fejas.

Zēns atklāja, ka šajā pasaulē var darīt visu, ko vēlas. Viņš varēja doties piedzīvojumos, cīnīties ar ļaunajiem monstriem un palīdzēt cilvēkiem, kuriem tā nepieciešama. Viņš iemācījās jāt ar zirgiem, šaut ar loku un bultām un izmantot maģiju.

Izpētot šo pasauli, viņš sāka saprast, cik daudz viņš ir palaidis garām reālajā pasaulē. Viņš nolēma mazāk laika veltīt datorspēlēm un drīzāk pavadīt vairāk laika, piedzīvojot apkārtējo realitāti.

Zēns atgriezās reālajā pasaulē, taču bija guvis vērtīgu mācību. Brīvo laiku viņš pavadīja pārgājienos, lasot grāmatas, gleznojot un pat mācoties spēlēt ģitāru. Viņš atklāja, ka dzīvē var piedzīvot daudz vairāk, nekā vienkārši sēdēt pie ekrāna.

Tāpēc tagad viņš dzīvo sabalansētu dzīvi, kur pavada laiku gan brīvā laika pavadīšanai, gan piedzīvojumiem reālajā pasaulē. Un viņš ir laimīgāks nekā jebkad agrāk.

-------------------------------------------------- -------------------------------------------------- -------

Reiz bija maza meitene, kura uzauga laukos. Viņa bija dzirdējusi par pilsētu no cilvēkiem, kas tur bija ceļojuši, bet nekad to nebija redzējuši savām acīm. Viņa sapņoja apmeklēt pilsētu un piedzīvot visu, ko tā piedāvā.

Kādu dienu meitene nolēma doties uz pilsētu. Viņa sakrāmēja nelielu somu ar pārtiku un drēbēm un iekāpa autobusā, kas viņu turp veda. Pa ceļam uz pilsētu viņa ieraudzīja debesskrāpjus un rosīgas ielas. Viņa nevarēja sagaidīt, kad varēs visu izpētīt.

Ierodoties pilsētā, viņa sāka izpētīt ielas. Viņa staigāja pa veikaliem un restorāniem, redzot visus dažādos tur esošos cilvēkus. Bija tik daudz dzīvības un kustības, un meitene bija sajūsmā par to visu.

Viņa apmeklēja muzejus, teātrus un parkus. Viņa brauca ar metro, iekāpa autobusā un paņēma taksometru. Viņa redzēja tik daudz dažādu vietu un lietu, un viņai nekad nebija garlaicīgi.

Bet pēc dažām dienām viņai atkal sāka pietrūkt lauku. Viņai pietrūka iespējas redzēt zvaigznes naktī un dzirdēt dzīvnieku skaņas mežā. Viņai pietrūka iespējas ieelpot svaigo gaisu un sajust zāli zem kājām.

Meitene nolēma atgriezties mājās. Taču viņa priecājās, ka ir apmeklējusi pilsētu un piedzīvojusi visu, ko tā var piedāvāt. Viņa zināja, ka vienmēr var apmeklēt vēlreiz, kad vien vēlas.

Tā meitene atgriezās laukos, taču bija guvusi vērtīgu mācību. Viņa bija piedzīvojusi pilsētas prieku un sajūsmu, bet arī iemācījusies novērtēt dabas skaistumu un mieru.