Dzejolis par dabu - "Kad iestājas nakts"
Kad iestājas nakts
un zilajās debesīs iedegas zvaigznes
Tad dzirdu koku šalkoņu mežā
Kamēr mēness lūkojas ārā
Es uzmanīgi eju pa sūnu taku
Un jūtu, kā manī grimst miers
It kā laiks apstājies, bez pauzes
Un viss man apkārt ir maģisks, pilns ar smalkumiem
Es ieelpoju egles un kadiķa smaržu
Un jūtieties vienoti ar dabu un pasauli
Es redzu mazus dzīvniekus, kas ložņā pa taku
Un es domāju, ko viņi tur lejā domā un dara
Kādu laiku es aizmirstu visu, kas mani traucē
Un lai mani aizrauj dabas skaistums un spēks
Es jūtos kā daļa no kaut kā lielāka un spēcīgāka
Un ceru, ka šī sajūta mani nekad nepamet
Kad nakts pārvēršas jaunā dienā
Un aiz kalna tik stāvi lec saule
Tad es atgriežos savā ikdienas dzīvē
Un atgriezieties citu dienu
Mani sauc Jānis. Priecājos jūs te satikt. Mans mīļākais hobijs ir tieši rakstīt mājas lapām saturu. Un tā nu mans hobijs ir ļāvis jums šeit atrasties! Priekā!