Dzejolis par likteni - "Vēl sāpēs"
Šķērsceļš priekšā, brīdis, kad jāizlemj,
Kopā gājām, bet tagad sadalāmies.
Akli un šķirti, mēs zaudējām viens otra sirdi,
Tagad krustcelēs mums jāšķiras.
Kāpēc mēs nevaram iet pa ceļu?
Es domāju, ka mēs kādā brīdī viens otru zaudējām
Dažreiz mēs bijām akli, dažreiz atsevišķi
Dažkārt nesapratām
viens otru
kopš sākuma
Tagad, kad mēs atkal satiksimies krustcelēs
Pieņemt lēmumu – iet vai apstāties
Atbilde ir pārāk tālu, mēs tur netiksimies
Laiks mums ir apstājies, mans dārgais
Kāpēc mēs nevaram iet pa ceļu?
Es biju tavs vīrs šajā ceļā, ko sauc par dzīvi
Tā bija skaista pieredze ar skaistu sievu
Man bija jāiet prom, man bija jāiet mājās
Un atstāt jūs vienu pa šo ceļu
Es biju tavs vīrs šajā ceļā, ko sauc par dzīvi
Tā bija skaista pieredze ar skaistu sievu
Man bija jāiet prom, man bija jāiet mājās
Un atstāt jūs vienu pa šo ceļu
Beigās jūs redzēsiet
Zīme no manis
Mēs iesim jaunā liktenī
Mēs staigāsim mūžībā
Mani sauc Jānis. Priecājos jūs te satikt. Mans mīļākais hobijs ir tieši rakstīt mājas lapām saturu. Un tā nu mans hobijs ir ļāvis jums šeit atrasties! Priekā!