Dzejolis par vientulību - ''Vientulība kā tukšums sirdī''
Vientulība kā tukšums sirdī,
Kad nav drauga, kas stāv līdzās,
Un dzīves ceļu viens pats iet,
Bez kāda palīdzības un līdzjūtības.
Vientulība kā lietus pilieni,
Kas sāpīgi un vēsi uz sirds kritīs,
Un neviens cits nav tur, lai turētu rokā,
Un palīdzētu tālāk šajā ceļā.
Vientulība kā saldums bez saldējuma,
Kur nav smaržas un garšas, ko baudīt,
Un neviens cits nav tur, lai dalītos ar to,
Un priecātos par mazajiem dzīves brīžiem.
Vientulība kā lapu putenis,
Kur neviens cits nav tur, lai tos satricinātu,
Un katrs solis uz priekšu,
Liek justies vēl vientulīgākam un mazākam.
Bet vientulība var būt arī kā draugs,
Kuram ir tikpat daudz vērtības kā katram citam,
Un kas māca mums, kā būt pašam ar sevi,
Un iemāca novērtēt mazo un skaisto dzīvē.
Vientulība kā tumsa pirms rīta,
Kad ikviens solis ir svarīgs un drosmīgs,
Un mums jāpārvar tā grūtības un līkloči,
Lai sasniegtu to, ko mēs vēlamies.
Vientulība kā tumsa pirms rīta,
Kad ikviens solis ir svarīgs un drosmīgs,
Un mums jāpārvar tā grūtības un līkloči,
Lai sasniegtu to, ko mēs vēlamies.
Un lai vientulības tumsa beigtos,
Un tuvības gaismas un siltuma mīkstums,
Mūsu sirdis un dvēseles apņem,
Lai draugi un tuvinieki iegremdētu un iepriecinātu.
My hobby is to write poems, since 2008 I have always wished to publish poems and share my creative work with the world. I take inspiration from a variety of sources, including nature, art, and human emotion. I believe that poetry has the power to heal, inspire, and transform, and it is my goal to create works that do just that.
Ziedot