Dzejolis par atmiņām - "Atmiņas, kas dzīvo sirdīs"
Pūt vējš un laiks skrien,
Bet atmiņas nekur nepazūd.
Viņi vienmēr ir ar mums,
Viņi dzīvo un klīst mūsos.
Nodzīvotas dienas un nakts,
Viss, kas bija, viss, kas nav
Mīli lietus un saules starus,
Atmiņas krājas, nepazūd un bieži pieskaras.
Dažas priecīgas atmiņas
Daži skaudri un skumji,
Bet tie visi ir dārgi,
Jo tie veido mūsu pagātni.
Atmiņas, kas dzīvo sirdīs,
Kā aizmirsti bērnu smiekli.
Atmiņas, kas iet ar tevi visur,
Tāpat kā zvaigznes mūsu debesīs.
Un neatkarīgi no tā, kā pasaule mainās,
Un lai kas arī mainītos mūsu dzīvē,
Atmiņas mums paliek tādas pašas,
Kā vēstures liecinieki.
Mani sauc Jānis. Priecājos jūs te satikt. Mans mīļākais hobijs ir tieši rakstīt mājas lapām saturu. Un tā nu mans hobijs ir ļāvis jums šeit atrasties! Priekā!